“Visu vai neko”! Pag, pag, bet kur līdzsvars?

Attēls pārpublicēts no http://www.justmytwocopper.org

           Bieži vien novērojot sabiedrību, nākas secināt, ka šodien nereti tiek aizmirsts jēdziens “līdzsvars” jeb citiem vārdiem sakot “zelta vidusceļš”. Ātrais dzīves ritms, dažādu veidu propagandas, masu mediju ietekme, brīvības jaukšana ar visatļautību rada cilvēkam jaunu dzīves principu “visu vai neko” jeb maksimālisma galējības. Saskarties ar maksimālisma galējību principu iespējams ikvienā dzīves jomā un sadzīviskās lietās. Starp pusaudžiem un jauniešiem bieži valda maksimālisma princips “dzīvojam vienreiz”, ar ko saprot, ka jāizmēģina taču visu, protams, visvairāk to attiecinot uz destruktīvām lietām kā alkohols, naktsdzīve, pāragrs seksuāls kontakts u.tml. “Visu vai neko” princips bieži šodien novērojams arī tā saucamajā pseido skaistumkopšanā, kur nereti nākas dzirdēt, ka kopta (par koptumu tiks runāts citā rakstā) sieviete ir tikai tā, kura aizraujas ar mākslīgo skaistumu, lieto uzkrītošu make-up, apmeklē solāriju, pieaudzē nagus un ragus (autores sarkasms, piedodiet) un, protams, staigā ar iztaisnotiem matiem, jo taču arī maksimālisma ietekmē tikai taisni mati šodien ir skaistuma, veselīguma un koptuma paraugs. Tāpat galējības par resnumu un tievumu. Ja tu esi normālas miesasbūves ar sievišķīgiem gurniem - resna, ja tev redzami atslēgu vai gurnu kauli – anoreksiķe.

         Noteikti lasot šo, kāds arī pasmīkņās, jo taču tas ir tāds absurds! Patiesi, absurdi, bet tas mums notiek visapkārt. Ja tu nedomā, ka pavadīt vakarus var tikai tusiņos un klubos, tātad tu esi garlaicīgs nūģis. Ja tu neuzskati, ka vienas nakts sakari ir kaut kas cieņu izraisošs, tad tu esi atpalicis moralizētājs ar konservatīvu domāšanu. Ja tu nepērc dārgu (lasi: kvalitatīvu, jo maksimālisma sabiedrībā kvalitatīvs = dārgs) kosmētiku, tātad tev nav tam līdzekļu, tas pats arī ar apģērbu, auto un citām lietām. Pavisam netiek pieļauta iespēja, ka cilvēkam varbūt nepatīk ārišķība, netiek pieļauta iespēja, ka kvalitāti var atrast arī ne tikai starp luksusa precēm, netiek pieļauta prioritāšu sistēma, ka tā vietā cilvēks varbūt sev iegādājas villu okeāna krastā. Stereotipi, snobisms un materiālisms valda pār lielu daļu sabiedrības un galvenais, ka tam pamatā ir maksimālisma princips “visu vai neko” (par snobismu un materiālismu sīkāk būs rakstīts turpmākajos rakstos). Franču žurnālista Frederika Beigbedera satīriskajā grāmatā “99 franki jeb 14.99 eiro” ir visnotaļ skaisti aprakstīts šodienas galējību propagandu dzīvesveids un kults.

        Kā saprast, kur ir “zelta vidusceļš”? Līdzsvars jeb zelta vidusceļš nav nekas cits kā harmonija. Saskaņā ar Thesaurus jēdzienu skaidrojošo enciklopēdiju, harmonija ir domu un rīcības savienojamība. Būtībā harmonija ir vairāk katram piemītošs subjektīvs līdzsvara stāvoklis, kas nāk no sirdsapziņas, sajūtām un personīgām vērtībām. Objektīvi vērtējot, “zelta vidusceļš” katrā situācijā būs kaut kas cits. Piemēram, cilvēks nedrīkst tikai strādāt un strādāt, jo rodas galējība – darbaholisms, cilvēkam nepieciešama arī atpūta. Savukārt, tikai atpūšoties (no uzdzīves līdz pat nodzeršanās vai narkoatkarībai), cilvēks degradējas. Tātad dotajā situācijā “zelta vidusceļš” būtu nosacīta laika strādāšana un nosacīta laika veltīšana atpūtai. Tas pats ar veselīgu dzīvesveidu un diētām – ir ļoti apsveicami ēst veselīgi un nodarboties ar sportu, bet par galējību tas kļūst tad, ja cilvēks atsakās vispār ēst vai pakļaujas dažādām propagandām par pseido veselīgu dzīvesveidu, kas bieži vien noved līdz dažādu iekšējo orgānu mazspējai.

        Autore iesaka izvērtēt situāciju vispusīgi. Uzklausīt savu sirdsapziņu, padomāt, vai konkrētajā situācijā pastāv vēl kādi varianti. Izvērtēt, ko tu pats gribi un kā tu gribi. Nesekot automātiski vairākumam, bet pajautāt, pirmkārt, sev – vai es tā gribu? Vai man tas šķiet pareizi?