Sabiedriskās un patstāvīgās domāšanas jēdzieni, nozīme un atšķiršanas kritēriji

Bilde pārpublicēta no http://photos.appleinsider.com

      
     Paturpinot iepriekšējā raksta tematu par Latvijas sabiedrībā pastāvošo galējību dzīves principu, būtiski ir nodalīt un konkretizēt, ko nozīmē jēdzieni “sabiedriskā domāšana” un “patstāvīgā domāšana”.
    Autore, izpētot akadēmisko un zinātnisko literatūru, secina, ka pastāvošās opozīciju grupas, tiek tikpat daudz apspriestas arī citu attīstīto valstu sabiedrībās. Tā, piemēram, pamatojoties uz Juridisko definīciju datubāzes www.USLegal.com rakstiem par sabiedriskās un patstāvīgās domāšanas formulēšanu, sabiedriskā (kolektīvā) domāšana notiek tad, kad spiediens būt atbilstošam kādas noteiktas sabiedrības grupas principiem gūst virsroku pār indivīda patstāvīgo domāšanu, tādā veidā negatīvi ietekmējot kolektīva pieņemto lēmumu kvalitāti. Atsevišķs radošs potenciāls, unikālums un patstāvīgās domas tiek pazaudētas ietekmējoties un pakļaujoties kolektīvisma idejai par kādu noteiktu procesu, domu vai darbību izpildi.
    Amerikāņu psihologs Irvings Džeinis (angl. Irving Janis), kas pētījis, kā sabiedriskā domāšana negatīvi ietekmē indivīda patstāvīgo domāšanu un izaugsmi, kolektīvo domāšanu definējis kā domāšanas veidu, kuru indivīds pielieto ietekmīgu cilvēku grupā, kas noraida indivīdu spriestspēju uz alternatīvām idejām un problēmu risinājumiem. Kolektīvā domāšana pasliktina domāšanas efektivitāti, īstenības uztveri, morālo vērtību noteikšanu un ievērošanu.
    Individuālā jeb patstāvīgā domāšana, savukārt, ir spēja izdarīt izvēli balstoties uz savu iekšējo pārliecību, uzskatiem, morāles vērtībām un savām interesēm.
     Būtiski ir nošķirt individuālo domāšanu no negatīvās galējības, kur daļa sabiedrības uzskata, ka individuālā domāšana nozīmē atteikšanos no dzīves progresa sniegtajiem labumiem. Te mēs atkal nonākam pie pagājušā temata par “visu vai neko”. Rodas pilnīgi greizs jēdzienu un domāšanas veids, kur pazūd izpratne par vispār cilvēka spēju domāt patstāvīgi, tas ir, izdarīt izvēli patstāvīgi, nevis ietekmējoties no vairākuma, masu medijiem vai jebkā cita.
     Individuālās un kolektīvās domāšanas izpausme satopama dažādās nozarēs, jomās, gan ikdienas situācijās. Piemēram, kā ikdienas situācija - ja indivīds redz, ka ir iznācis jauns jaudīgs dators vai telefons X, bet viņa esošais dators kā reiz ir sabojājies, tad ir pilnīgi loģiski un lietderīgi izmantot tehnoloģiskā progresa iespēju iegādāties sev firmas X datoru vai telefonu, balstoties uz šodienas piedāvājumiem un reklāmām, bet izvērtējot katru piedāvājumu kritiski (par kritisko domāšanu turpmāk tekstā). Turpretī, kolektīvā domāšana kā piemērs spilgti izpaudīsies tad, ja indivīds “skries pakaļ trendiem”, - iznācis jauns datora vai telefona firmas X modelis - “man jānopērk, šis ir kvalitatīvākais, labākais, krutākais”, kaut gan viņa esošais tehnikas modelis nebūt iespējams nav sliktāks.
     Ļoti bieži studiju procesā studentiem kā uzdevumi ir paredzēti grupas darbi. Ir patiesi efektīgi, ja studenta intelekta līmenis ir tikpat augsts, cik viņa esošajiem grupas biedriem. Tādā gadījumā kolektīvās domāšanas dēļ, uzdevums tiks pildīts ātri, viegli un pareizi. Turpretī, ja grupā trāpīsies studenti ar zemāku intelekta līmeni, kas paļausies uz viens otra spējām, tad kolektīvā domāšana var novest pie pilnīgi absurda gala iznākuma, nerunājot jau par to, ka uzdevums tiks pildīts ilgāku laiku, šaubīgi un neefektīgi sadalot pienākumus.
     Pamatojoties uz Interneta enciklopēdijas Wikipedia pieejamo kritiskās domāšanas definīciju un izpratni, - kritiskā domāšana ir saprātīgās domāšanas veids, kas ir mērķēts uz to, kam ticēt un, ko darīt. Tas ir veids, lai izlemtu, vai apgalvojums ir vienmēr patiess, dažreiz patiess, daļēji patiess vai nepatiess pavisam. Kritiskā domāšana rietumu domāšanā cēlusies no Sokrāta metodēm Senajā Grieķijā un austrumos no budistu kalama suttas un Abhidharmas. Kritiskā domāšana ir daudzu profesiju svarīga sastāvdaļa. Tā ir arī daļa no formālās izglītības procesa un tās nozīme paaugstinās studentiem virzoties uz augstākiem zinātniskiem grādiem.
     Tādējādi autore iesaka ikvienā nopietnā situācijā un pat sadzīviskās situācijās pielietot kritiskās domāšanas metodi, lai izprastu, kādu izvēli izdarīt, nosvērt iespējamo rīcību sekas un, pamatojoties uz iespējamo seku rezultātiem, izdarīt to izvēli, kas būtu atbilstoša un samērīga konkrētai problēmai vai jautājumam.
        Mācīsimies sevi novērtēt un nenoniecināt savu personību!