Akadēmiskais negodīgums kā tirgus radošā darbība

 Augstākajās mācību iestādēs bieži notiek diskusijas un konferences par studentu un mācībspēku akadēmisko godīgumu un profesionālo ētiku. Tāpat sabiedrībā periodiski tiek pārrunāta dotās jomas problemātika saistībā ar tehnoloģiskā progresa attīstību. Daudzās augstākajās mācību iestādēs darbojas Ētikas kodeksi, kuros ietverti pamatprincipi par studenta atbildību studiju darbu rakstīšanā, tomēr tas neaptur sabiedrībā pastāvošo fenomenu kā tirgus radošo darbību. Turklāt, te var izšķirt divu veidu problēmas - ir arī tādas augstskolas, kur Ētikas kodekss vismaz no mācībspēku puses tiek ievērots, bet no studentiem ne vienmēr, bet ir arī tādas, kur Ētikas kodekss ir tikai teorētiskā formalitāte, prioritārais, bija, ir un paliek naudas iekasēšana pretī sniedzot diplomu.

Raksts tiek veltīts plaukstošai referātu un diplomdarbu pirkšanas-pārdošanas problemātikai tieši darījuma dalībnieku starpā, t.i. students kā pircējs, intelektuālā radošā darba autors kā pārdevējs un trešā persona – mācībspēks (turpmāk tekstā minēti kā pircējs, pārdevējs un mācībspēks). Runa nav par palīdzības sniegšanu referātu, diplomdarbu izstrādē, piemēram, kā konkrētu materiālu tulkošana, specifiskas informācijas meklēšana un sniegšana u.c., bet gan darba pilnīga rakstīšana par samaksu cita vietā.

Novērojot Internetā dažādus sludinājumu serverus, sociālos tīklus un forumus (rakstā apzināti netiks minētas konkrētās vietas un sludinājumi), kļūst patiesi neomulīgi, kādā sabiedrībā mēs dzīvojam. Viens lūdz uzrakstīt darbiņu, cits piedāvā uzrakstīt darbiņu, prasot vai piedāvājot par to samaksu. Notiek tīrākā intelektuālo radošo darbu pirkšana un pārdošana! Turklāt šāds process tikai pieaug, kas būtiski apdraud morālo un ētisko normu pastāvēšanu sabiedrībā, tiek atražota mantkārīga un snobiska sabiedrība ar tendenci uz degradēšanos, kur itin visu nosaka tikai nauda un tās daudzums.

Un, proti, akadēmiskā negodīguma dēļ, būtiski tiek apdraudētas šādas jomas:

1. cilvēktiesības – tiesības uz izglītību, kultūru; vispāratzītās ētikas un morāles normas. Šī joma aptver cilvēka pamattiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi, ko regulē nacionālā līmenī Satversme, gan starptautiskā un Eiropas līmenī Latvijai saistošie starptautiskie līgumi. Respektīvi, piedaloties šādā krāpnieciskā darbībā kā referātu un diplomdarbu rakstīšanu par samaksu studenta vietā, tiek apdraudēta Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Latvijas Nacionālās komisijas nozīme Latvijas sabiedrībā. Saskaņā ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas mājaslapā rakstīto, UNESCO mērķis ir veicināt visā pasaulē miera kultūru, rosināt sadarbību un dialogu starp cilvēkiem un dažādām kultūrām, dot ieguldījumu nabadzības mazināšanā un veicināt ilgtspējīgu attīstību ar izglītības, zinātnes, kultūras un komunikāciju palīdzību. UNESCO ideja par cilvēces mierīgu līdzās pastāvēšanu ir daudz senāka – tā ir ideja par kopīgu diskusiju, aicinot visas dalībvalstis „pie viena galda” un vienlīdzīgi iesaistīties, satikties un kopīgi vienoties par rīcību, kas saistīta ar cilvēces globālajiem izaicinājumiem. Šīs kopīgās rīcības pamatā ir tādu vērtību kā taisnīgums, solidaritāte, tolerance, cilvēktiesības un vienlīdzība ievērošana. Tādējādi, autoresprāt, pieaugot krāpnieciskām un negodīgām darbībām ar referātu vai diplomdarbu rakstīšanu par samaksu studenta vietā, tas liek šaubīties, vai Latvijā dzīvojošai sabiedrībai izglītība maz ir nepieciešama, ja jau šādas krāpnieciskās darbības notiek masveidā un ļoti daudzi piever uz to acis, atbalstot sabiedrības degradēšanos un vispārējo ētikas un morāles normu neievērošanu.
2. izglītības kvalitāte. Ja students neraksta patstāvīgi referātus un diplomdarbus, tas liek šaubīties par viņa iegūtām zināšanām un prāta spējām, prasmi domāt vispusīgi un orientēties savā studiju nozarē.
3. speciālistu profesionalitāte. Ja sabiedrībā tiek atbalstīts, ka augstskolu studiju procesā ir pieņemami nodot nepatstāvīgi rakstītus darbus, tad tas liek šaubīties par absolventu sagatavotību strādāt noteiktās jomās, jo iegūtais diploms kabatā negarantē to, ka absolvents ir patiesi zinošs savā jomā un ir spējīgs nest atbildību gan pret visu sabiedrību, gan darba tiesiskās attiecībās saskarsmē ar konkrētiem indivīdiem. Tādā veidā tiek kultivēts konveijera princips – darba tirgū palaisti negodprātīgie, savā jomā līdz galam nespecializējušies indivīdi, kuriem faktiski nebūtu jāpiešķir diploms ar grādu.

Ņemot vērā augstākminēto, to, ka ikvienam no mums ir vēlme dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, kas nav iedomājama bez vispārpieņemtu ētikas un morāles normu ievērošanas, izglītības atbalstīšanas un tās veicināšanas, autore iesaka:

1. topošiem studentiem – rūpīgi izvērtēt savas vēlmes, ko jūs vēlaties studēt un vai vēlaties studēt vispār. Izpētiet studiju programmas un tās prasības. Neejiet studēt tikai tāpēc, lai ķeksīša pēc saņemtu diplomu par jums neinteresējošu jomu, tādā veidā apgrūtinot gan sevi, gan graujot izglītības kvalitāti, nozīmi un apšaubot esošo darbinieku profesionalitāti.
2. esošiem studentiem – ja jums patiesi interesē joma, kuru studējat, pacietīgi ejat pretī savam mērķim, godprātīgi studējot un pilnveidojot savas zināšanas, attīstot savu jomu, sniedzot sabiedrībai intelektuālo pienesumu dažādu novitāšu ieviešanā savas jomas ietvaros. Ja jūs ir piemeklējis laika trūkums kādu iemeslu dēļ, paņemiet akadēmisko atvaļinājumu, bet nekādā gadījumā nekrītiet kārdinājumā lūdzot kādam citam par samaksu uzrakstīt jums darbu jūsu vietā. Tas liek apšaubīt ne tikai jūsu prāta un zināšanu spējas, bet arī jūsu godīgumu vispār. Ja jūs pēkšņi atskārtāt, ka jums vairs neinteresē tas, ko studējat, atsakieties no konkrētās jomas studēšanas. Tas palīdzēs gan jums, gan sabiedrībai kopumā.
3. intelektuālā radošā darba pārdevējam – saglabājiet savu godu un cieņu pašiem pret sevi, savu prātu un spējām. Tā vietā, lai piedāvātu vai piekristu studentam rakstīt darbus par samaksu, uzrakstiet darbu no sava vārda, publicējiet to un ieguldiet savas spējas sabiedrības un kādas jomas izaugsmē. Nepārdodiet savu prātu neprofesionāļu atražošanā!
4. mācībspēkiem – kategoriski nepieņemiet apšaubāmus darbus, uzliekiet par pienākumu visiem studentiem kārtot gala eksāmenus studiju kursos, nevis “atpirkties” ar referātu vai diplomdarbu. (Protams, autore apzinās, ka pastāv un pastāvēs arī negodīgas izglītības iestādes, kur, kā jau bija minēts iepriekš, visu izšķirs nauda un tās daudzums).